Mūsdienu dzīves ritms bieži ir saspringts, taču, domājot par suņa adopciju, ir svarīgi saprast vienu būtisku lietu — suns nav dzīvnieks, kuru var ilgstoši atstāt vienu. Regulāra atrašanās vienatnē ļoti ilgas stundas negatīvi ietekmē gan suņa fizisko veselību, gan emocionālo labsajūtu.
Šajā rakstā skaidrojam, kāpēc tas ir svarīgi un ko darīt, ja Tavs dzīvesveids neatļauj būt mājās pietiekami bieži.
Suns ir sociāls dzīvnieks
Suņi ir bara dzīvnieki, kuriem cilvēks ir viņu bars. Ilgstoša vientulība var radīt:
- trauksmi un stresu
- vientulības sajūtu
- uzvedības problēmas.
Pat mierīgs un “neuzbāzīgs” suns regulāri ilgstoši paliekot viens pats, emocionāli cieš.
Fizioloģiskās vajadzības nevar atlikt
Atstājot suni vienu ilgāk par 10 stundām:
- suns spiests pārāk ilgi atturēties no tualetes apmeklējuma
- palielinās urīnceļu un gremošanas problēmu risks
- suns nevar izkustēties un izstaipīties.
Tas īpaši kaitē kucēniem, senioriem un suņiem ar veselības problēmām.
Garīgā stimulācija un kustība ir nepieciešama katru dienu
Suns nevar visu dienu vienkārši “nogulēt” bez sekām. Bez pietiekamas kustības un nodarbinātības var rasties:
- destruktīva uzvedība (graušana, riešana)
- hiperaktivitāte
- depresīvas pazīmes.
Ilgstoša bezdarbība nav suņa dabai atbilstoša.
Ilgstoša vientulība bojā cilvēka un suņa attiecības
Ja suns regulāri pavada lielāko dienas daļu viens:
- samazinās uzticība saimniekam
- pieaug frustrācija
- suns var kļūt noslēgts vai, tieši pretēji, pārlieku uzmācīgs.
Attiecības ar suni veidojas caur kopā pavadītu laiku, ne tikai caur barošanu.
“Viņš pieradīs” nav risinājums
Bieži tiek domāts, ka suns ar laiku pieradīs pie vientulības. Patiesībā:
- suns var pārstāt izrādīt emocijas, bet stress nepazūd
- problēmas var parādīties vēlāk — uzvedībā vai veselībā
- pie pārāk ilgstošas atturēšanās no tualetes apmeklējuma nevar pierast!
Pieradums nav tas pats, kas labsajūta.
Ko darīt, ja dzīvesveids neļauj būt mājās vairāk?
Ja Tavs ikdienas režīms nozīmē:
- regulāru prombūtni ilgāk par 10 stundām
- neregulāru grafiku bez iespējas nodrošināt pastaigas
- nav iespējas piesaistīt suņu pieskatītāju vai palīdzību,
tad ir svarīgi būt godīgam pret sevi un dzīvnieku.
Būt klātesošam sunim nenozīmē tikai izvest ārā nokārtot dabiskās vajadzības. Suns ir dzīva būtne, turklāt ļoti sociāla – Tev būs jāatrod laiks arī viņu fiziski un mentāli nodarbināt, kā arī apmācīt.
Atbildīgākais lēmums šādās situācijās visticamāk ir “nē” suņa adopcijai
Neadoptēt suni šādā situācijā nav slikts vai egoistisks lēmums — tieši pretēji, tas ir ļoti pārdomāts un atbildīgs solis. Vari sevi paslavēt, ka esi kārtīgi apdomājis visus aspektus un saproti, ka neesi gatavs suņa adopcijai. Tas ir apsveicami! Bieži vien labāk ir atturēties no adopcijas soļa, nekā to veikt, pēc tam netikt galā un nožēlot – pie šāda scenārija nebūs laimīgs ne adoptētais suns, ne Tu pats.
Vienmēr der atcerēties: suns nav piemērots dzīvesveidam, kur viņš regulāri paliek viens uz ilgu laiku.
Ja ļoti vēlies dzīvnieku, iespējams, piemērotāks būtu:
- kaķis ar neatkarīgāku raksturu
- vai arī brīvprātīgais darbs patversmē.
Ja vēlies izbaudīt brīžus kopā ar suni, atceries, ka vienmēr vari apvaicāties kādam no saviem tuviniekiem vai gadījumā viņu suni kādreiz nevajag pieskatīt vai izvest pastaigāties!
Suņa adopcija prasa klātbūtni, ne tikai mīlestību
Mīlestība pret dzīvniekiem ir svarīga, taču ar to vien nepietiek. Suns prasa laiku, klātbūtni un ikdienas iesaisti. Izvēloties adoptēt suni, Tu izvēlies būt viņa pasaules centrā — un tas ir pienākums, kas jāuzņemas apzināti 🐾
