Dzīvnieka adopcija ir nozīmīgs lēmums, un reizēm tikai ikdienā saprotam, ka mūsu priekšstats par dzīvi kopā ar mājdzīvnieku nesakrīt ar realitāti. Tas var būt emocionāli grūti un radīt vainas sajūtu. Taču atzīt, ka situācija nav piemērota, nenozīmē, ka esi slikts cilvēks. Svarīgākais šajā situācijā ir rīkoties atbildīgi un domāt par dzīvnieka labklājību.
Vispirms – dodiet sev un dzīvniekam laiku
Pirmās dienas vai nedēļas pēc adopcijas var būt izaicinošas. Dzīvniekam ir jāiepazīst jauna vide, cilvēki, dienas režīms un noteikumi, savukārt cilvēkam jāpielāgojas jaunam ikdienas ritmam.
Ja saproti, ka pēc dzīvnieka adopcijas pats saviem spēkiem nevarēsi tikt galā ar izaicinājumiem, vērsies pie veterinārārsta vai dzīvnieku uzvedības speciālista, lai saprastu, kas īsti notiek un ko ir iespējams mainīt. Adaptācijas periodā dzīvnieks var uzvesties savādi, izjust stresu un baiļu sajūtu.
Godīgi izvērtē situāciju
Padomā, kas tieši rada sajūtu, ka dzīvnieks tev nav piemērots. Vai problēma ir saistīta ar laika trūkumu, dzīvesvietu, finansiālajām iespējām, dzīvnieka uzvedību, citiem ģimenes locekļiem vai vienkārši ar to, ka dzīve kopā ar dzīvnieku izrādījusies citāda, nekā gaidīji?
Ir svarīgi atšķirt īslaicīgas adaptācijas grūtības no situācijas, kurā ilgtermiņā nav iespējams nodrošināt dzīvniekam piemērotus apstākļus.
Ja lēmums ir atdot dzīvnieku, dari to atbildīgi
Ja saproti, ka nespēj turpināt rūpēties par dzīvnieku, negaidi, līdz situācija kļūst kritiska. Sazinies ar organizāciju, no kuras dzīvnieku adoptēji, un izstāsti situāciju. Dažkārt adopcijas līgumā ir noteikts, ka dzīvnieks vispirms jāatgriež organizācijai.
Ja dzīvnieks tika adoptēts no patversmes vai biedrības, tās darbinieki var palīdzēt atrast drošāko risinājumu. Ja meklē savam dzīvniekam jaunas mājas pēc adopcijas, rūpīgi izvērtē potenciālos adoptētājus un sniedz viņiem godīgu informāciju par dzīvnieka raksturu, veselību un vajadzībām.
Nekādā gadījumā neatstāj dzīvnieku uz ielas, mežā vai citā tam nepiemērotā vietā!
Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku nav pieļaujama – tā ir gan administratīvi, gan krimināltiesiski sodāma! Tāpat nevajadzētu noklusēt būtisku informāciju, cerot, ka nākamais saimnieks ar problēmām tiks galā pats.
Neuztver to kā neveiksmi.
Dažkārt atbildīgākā izvēle ir atzīt, ka konkrētajā dzīves situācijā nespēj nodrošināt dzīvniekam to, kas viņam nepieciešams. Savlaicīgi pieņemts lēmums un droša nodošana piemērotās mājās var būt daudz labāks risinājums nekā mēģināt par katru cenu saglabāt situāciju, kas nevienai pusei nav laba.
Dzīvnieka adopcijas mērķis nav vienkārši atrast viņam mājas. Mērķis ir atrast piemērotas un ilgtermiņā drošas mājas, lai dzīvnieks justos labi un vide neradītu stresa apstākļus.
Tāpēc, ja saproti, ka šis dzīvnieks tev tomēr nav piemērots, rīkojies mierīgi, godīgi un atbildīgi. Arī spēja atzīt savas iespēju robežas ir rūpes par dzīvnieku.
